Kā atbalstīt (jauno) skolotāju? Par atbalsta sistēmām skolotājiem un skolotāju kolektīviem 2012/2020
Šajā rakstā atskatos uz nu jau 8 gadus senu interviju pirmajā "Skolas vārds" žurnāla izdevumā 2012. gada nogalē "Kā atbalstīt jauno skolotāju? Saruna Saruna ar Iespējamās misijas mācību programmas vadītāju Ingu Pāvulu[..]" par atbalsta sistēmām skolotājiem un skolotāju kolektīviem. Aktuāli, svarīgi un nu jau varu tiekt – pierādīti risinājumi.
Kā 2012. gadā, tā šodien uzskatu, ka "ir ļoti nozīmīgs savstarpējs profesionālais atbalsts. Atbalsts ir nepieciešams jebkuram, lai attīstītos; nevis tāpēc, ka kaut kas neveicas, bet tāpēc, ka ir iespēja profesionāli augt".
Atbalsta sistēma Nr. 1 : Mentors
«Kad pirms pieciem gadiem uzsākām Iespējamās misijas mācību programmu, Latvijā vēl nebija mentoru jeb, kā reiz tautā sauca, krustmāšu un krusttēvu. Šogad pēc pieredzes rezultātiem esmu piedāvājusi, lai skolas par mentoriem virza direktora vietniekus mācību darbā. Kāpēc tieši direktora vietniekam mācību darbā būtu jābūt mentoram? Tāpēc, lai viņš jaunajam skolotājam palīdzētu saprast, kā darbojas skolas sistēma, kā ir jāsakārto dokumentāciju, par ko ir atbildīgs katrs no administrācijas pārstāvjiem – to varētu dēvēt par «ievešanu skolas kultūrā». Turklāt direktora vietnieks izglītības darbā ir tas, kuram ir pieredze un prasme gan vērot stundas, gan veidot kvalitatīvu atgriezenisko saiti, un tieši to Iespējamā misija sagaida no skolas mentora. Tās ir kā minimums divas stundas mēnesī, kuras vēro mentors, un konsultāciju stundas, kur tiek pārrunātas tēmas, kas jaunajam skolotājam ir vajadzīgas.
Šīs sadarbības pamatā ir jaunā pedagoga proaktivitāte: ir jānāk un jāprasa atbalsts, atgriezeniskā saite. Tieši stundu vērošanas atbalsts ir viens no tādiem stūrakmeņiem, jo faktiski vislabāk skolotājam var palīdzēt izaugt, ja viņu kvalitatīvi vēro stundā, kvalitatīvi iedod atgriezenisko saiti, ko uzlabot, kas veicas utt. Tas ir daudz labāk un efektīvāk nekā jebkuras mācības un kursi. Savukārt no programmas puses piedāvājam profesionālās pilnveides seminārus mentoriem – gan iespēju iepazīt citu skolu sistēmas, gan dalīties pieredzē ar jauno skolotāju atbalsta mehānismiem.»
Aktuāli arī šodien, 2020. gadā – mentorings, mentori
Par mentoriem kļūst pieredzējuši kolēģi, kuriem piemīt mentoram nepieciešamās personīgās īpašības, prasmes un zināšanas, un, kuri vēlas un ir motivēti uzņemties mentora lomu. Mentora lomas var būt dažādas un, strādājot ar vienu un to pašu kolēģi ilgākā laika periodā var mainīties, atkarībā no jaunā kolēģa profesionālās izaugsmes vajadzībām: atbalstītājs, izglītotājs, iedvesmotājs!
Mentorings ir attiecības, kas balstītas uz mācīšanos un atbalstu, starp vienu indivīdu, kurš dalās savās zināšanās, pieredzē un gudrībā, un otru indivīdu, kurš ir gatavs un gribošs iegūt no šīs apmaiņas un bagātināt savu profesionalitāti. – Sjūzena Fora
Atbalsta sistēma Nr. 2: Kurators
«Otrs atbalsta sistēmas elements ir mūsu programmas sagatavots kurators, mūsu programmas absolvents, un viņa funkcija ir divas reizes semestrī vērot stundas un sniegt atgriezenisko saiti, komentēt dalībniekiem iknedēļas profesionālās izaugsmes piezīmes.
Esam izstrādājuši Stundu vērošanas rubriku, un skolotāja pašvērtējuma instrumentu – vadīt mācīšanās rubriku, kas izskaidro, ko dara skolotāji līderi un kādai jābūt labai mācību stundai.
Ir izveidota metodika gan stundu vērošanai, gan atgriezeniskās saites sniegšanai, skolotāju refleksijas prasmes, mērķu izvirzīšanas prasmes, pedagoģiskās domāšanas attīstīšanai. Un tad otrajā semestrī sagaidām, ka mūsu dalībnieki, jaunie skolotāji jau paši var nākt ar jautājumiem, piemēram: «Man vajadzētu, lai kāds man paskatās, kā es, piemēram, organizēju galerijas metodi vai grupdarbu tajā?» vai arī: «Es tagad gribu jaunu metodi pamēģināt, vēlētos, lai manu stundu paskatās un pasaka, ko es precīzi vai neprecīzi daru.» Tādējādi jaunais pedagogs pats ierodas ar pasūtījumu – ko man vajag, kādu atbalstu, kur man vajag, lai kāds atbrauc parunāties, paskatīties.
Mācīšanas instrumentārijā ir rakstītas 5 galvenās komponentes, kas ir jādara labam skolotājam. Tā nu šis instrumentārijs un metodika tiek sasaistīti kopā un jaunie skolotāji, pirms iet uz skolu, jau zina, kas būs, kā ir jābūt, ko vērtēs un kā vērtēs.
Tas, ko īpaši uzsveram un mums ir izdevies to paveikt ar mūsu dalībniekiem, – jaunajiem skolotājiem nav stresa no stundu vērošanas. Respektīvi, jā, stress varbūt arī pastāv, bet Iespējamās misijas dalībnieki ļoti precīzi saprot, ka stundu vērošana ir atbalsts, nevis kontrole.
Iepriekš teiktais ir ļoti būtiski, ja domājam par skolu vispār – kā pārvērst stundu vērošanu atbalsta mehānismā, nevis kontroles vai sodīšanas, vai vērtēšanas mehānismā. Tas ir veids, kā skolotāji un arī pieredzējuši un ļoti talantīgi skolotāji (pat viņiem vajadzīgas stundu vērošanas kā skats no malas ar ieteikumu) varētu augt. Dažkārt sanāk kā ar bērniem – pievēršam uzmanību tiem skolotājiem, kam neiet, pilnīgi atstājot novārtā talantīgos, kaut talantīgais pedagogs var vēl augt, nevis dzīvot tajā rutīnā, kurā šajā brīdī reizēm atrodas.»
Aktualitāte šodien, 2020. gadā
Domāju, ka ir mainījusies lielākās daļas skolotāju attieksme pret stundu vērošanu, aizvien retāk runā par “stundu hospitācija”, ko vēl līdz 2014. gadam bieži nācās dzirdēt mācībās, kuras vadīju par stundu vērošanu kā skolotāju profesionālās pilnveides iespēju. Skolās praktizē savstarpējo stundu vērošanu, aicinot kolēģus, mācīšanās konsultantus, saskatot šajā procesā profesionālās izaugsmes, sadarbības un atbalsta iespējas, nevis kontroli un vērtēšanu.
Kad varam uzskatīt, ka stundu vērošana vairs nav stresa un baiļu avots, tad jāvirzās uz stundu vērošanu, kuras centrā ir skolēnu darbība, prasmes, vajadzības un iespējas. Ne tik daudz tas, ko dara skolotājs, bet ko dara skolēni un kā skolotājs virza mācīšanos.
Projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”, Skola2030, ir izveidots Skolotāja snieguma apraksts “Skolotājs, kurš vada mācīšanos”, kas var lieti noderēt, domājot gan par to, kur katrs esam savā profesionālajā darbībā, gan par to, kur vēlamies augt un kāds atbalsts mums tādēļ vajadzīgs.
Lejupielādēt "Skolotājs, kurš vada mācīšanos"
Atbalsta sistēma Nr. 3, 4, 5: Supervīzija, mācību priekšmetu metodiskās grupas, kuratoru grupas
«Mūsu atbalsta sistēmā nozīmīga loma ir gan individualizētam atbalstam (ja skolotājs pats ir izjutis savā profesionālajā izaugsmē, ko nozīmē individuāls atbalsts, viņš labāk saprot un var sniegt individuālu atbalstu skolēniem), gan arī profesionālai grupai kā atbalsta mehānismam. Man šķiet, skolas vidē ir ļoti nozīmīgs savstarpējs profesionālais atbalsts. Atbalsts arī kā sistēma ir nepieciešams jebkuram, lai attīstītos; nevis tāpēc, ka kaut kas neiet, bet tāpēc, ka ir iespēja profesionāli augt.
Tas, ko īpaši uzsveram un mums ir izdevies to paveikt ar mūsu dalībniekiem, jaunajiem skolotājiem nav stresa no stundu vērošanas. Respektīvi, jā, stress varbūt arī pastāv, bet Iespējamās misijas dalībnieki ļoti precīzi saprot, ka stundu vērošana ir atbalsts, nevis kontrole.
Turpinot mūsu sarunu par atbalsta mehānismiem, mentorus un kuratorus izmantojam arī supervīzijās (gan individuālās, gan grupu), lai skolotājs iemācītos strādāt ar sevi un spētu izvērtēt savus profesionālos un arī personiskos resursus. Kā mūsu pašu dalībnieki saka: «Es zinu, ka tas ir par mani, nevis bērniem.» Ļoti daudzas situācijas stundās un klasēs ir nevis «par bērniem», bet «par skolotājiem». Tāpēc grupu supervīzija, individuālā supervīzija arī ir viens no atbalsta instrumentiem.
Pagājušogad aizsākām ļoti veiksmīgu atbalsta veidu – mācību priekšmetu metodiskās grupas, kur cilvēki, kas māca vienu un to pašu priekšmetu un priekšmeta jomu, nāk kopā divreiz semestrī un runā tieši par metodikas problēmām.
Vēl viens atbalsta mehānisms, ko saucam par kuratoru grupu, ir faktiski saistīts ar mācību stundu produktivitāti: skolēns – skolotājs – sadarbība. Šo kuratoru grupu galvenais skatupunkts ir pieredze, kas notiek mācību stundās, ko mēs viens no otra varam mācīties, kā attīstām savstarpējo sadarbību un dalāmies ar idejām.
Mūsu pieeja balstās pieredzē, un tikai tas skolotājs, kurš spēj reflektēt par savu pieredzi, praksi, spēj pilnveidot un uzlabot savu darbu. Protams, ka viens liels atbalsta mehānisms ir tas, ka mēs esam vienkopus – kā organizācija un cilvēki ar līdzīgām vērtībām, mērķiem.»
Aktualitāte šodien, 2020. gadā
Redzu, cik svarīgas ir atbalsta sistēmas profesionāļiem – gan izglītības, gan tieslietu, gan jaunatnes darbā, ne velti supervīzijas, mentordarbība un pieredzē balstītas pieaugušo mācīšanās pieejas ir ienākušas praksē.
Supervīzijas ir kļuvušas atpazīstamākas un vairāk tiek izmantotas kā atbalstot profesionāļu prasmi reflektēt par savu pieredzi, līdz ar to spēju pilnveidot un uzlabot savu sniegumu darbā. Un vēljoprojām – svarīgi atgādināt, ka atbalsts nepieciešams jebkuram, lai attīstītos; nevis tāpēc, ka kaut kas neiet, bet tāpēc, ka ir iespēja profesionāli augt.
"Iespējamā misija" mācību programma
“Mūsu sabiedrībai ir vajadzīgi gudri, mērķtiecīgi un iedvesmojoši līderi! Mūsu skolēniem skolās vajadzīgi jauni, gudri, aizrautīgi un iedvesmojoši skolotāji! Es zinu, ka skola ir vieta, kur jābūt līderim katru brīdi, palīdzot izvirzīt un sasniegt mērķus, iedvesmojot un atbalstot skolēnus,” saka Iespējamās misijas mācību programmas vadītāja Inga Pāvula, kas izglītības jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus.«Mūsu mērķauditorija ir augstskolu beigušie bakalaura un maģistra studenti, jaunieši, kuri jūt vēlmi un aicinājumu darīt nākotnes sabiedrībai vērtīgas lietas. Un ietekmēt nākotni var, jau tagad strādājot skolā... Šos divus gadus programmas laikā, un tie, kuri izlemj palikt skolā, attiecīgi turpina studijas kvalifikācijā un paliek skolā.
Reizēm izskan viedoklis – kāpēc mums vispār vajag laist skolā tādus, kuri nav studējuši pedagoģiju, lai viņi iet un mācās par skolotājiem! Un tieši šorīt domāju, ka man ir diezgan skaidra atbilde uz šo jautājumu. Jā, tu esi pabeidzis ekonomiku, bet, studējot ekonomiku, saprati, ka nevēlies ņemties ar cipariem un vēlies strādāt ar cilvēkiem un dalīties tajā, ko pats esi apguvis un saņēmis. Stāsts ir par to, kā var šo profesiju nogaršot un izlemt – jā, tu vēlies palikt šajā profesijā. Viens no Iespējamās misijas programmas uzstādījumiem ir – mēs aicinām tos, kuri gribētu būt par skolotājiem, bet līdz šim nav izvēlējušies studēt šo skolotāja programmu. Un skolā ienāk cilvēki no citas vides ar citu, iespējams, praktiskāku skatījumu uz ekonomiku, dabaszinātnēm un citiem mācību priekšmetiem.
Programmā ir atlase četrās kārtās, kur mēs faktiski meklējam cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt skolā, kam ir līdera potenciāls un kas nākotnē aktīvi iesaistīsies izglītības jautājumu risināšanā – vai esot uzņēmumu vadītāji, vai politiķi, vai vecāki.
Kā to precīzi notestēt? Mums ir dažādi instrumenti. Varam noteikt vērtību sistēmu un to motivāciju. Uzzinot par cilvēka iepriekšējiem sasniegumiem, iespējams atklāt, vai viņš, kādu ideju sākot no nulles, to īsteno līdz galam. Var redzēt, cik daudz piemīt neatlaidības un stresa noturības dažādās situācijās; atlasē var izvērtēt arī refleksivitāti un gatavību mācīties. Ja tu esi gatavs mācīties un izvērtēt savu pieredzi, tad tu vari iemācīties pilnīgi jebko, turklāt skolotāja darbs iemāca praksē menedžēt ne tikai situācijas klasē stundu laikā, bet arī visu turpmāko dzīvi.»
Aktualitāte šodien, 2020. gadā
Kopš 2012. gada raksta daudz kas mainījies un ir izveidojies, vēlos teikt, turpinājums un reizē jauns sākums Iespējamās misijas pieredzei – projekts Mācītspēks. Un, līdzīgi kā 2008. gadā Iespējamā misija uzņema savus pirmos 12 dalībniekus, Mācītspēks uzņēmis savus pirmos 100 dalībniekus. Un tāpat kā 2012. gadā – skolās ienāks aizrautīgi, iedvesmojoši skolotāji, kas tic, ka katrs bērns var ieraudzīt savas iespējas un realizēt savus sapņus! Var – ja vien tuvumā ir vismaz viens pieaugušais, kas tic, atbalsta un palīdz!
http://www.iespejamamisija.lv/macitspeks
https://macitspeks.lv/
Lejupielādēt rakstu ("Skolas vārds" 1/2012. gads) (PDF, 899 KB)
PAR ORIĢINĀLO RAKSTU
- "Kā atbalstīt jauno skolotāju? Saruna Saruna ar Iespējamās misijas mācību programmas vadītāju Ingu Pāvulu, kas izglītības jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus.", Sandra Krauze
- Žurnāls "Skolas Vārds" Nr.1; 1/2012, 16.10.2012, pirmais izglītības profesionāļu e-žurnāla numurs: https://skolasvards.lv/
- Lejupielādāt un lasīt visu numuru: http://old.iksd.riga.lv/upload_file/Izglitiba_pievienotie/2012_10/Skolas_Vards_Nr_1.pdf